Agrāk mani satrauca tas, ka darāmajā darbā neesmu ieguldījis visu, ko spēju. Ja nesanāca, tad tika darīts līdz sanāk. Es sev pārmetu, un nākamreiz centos cītīgāk! To laikam sauca mērķtiecība.
Vairāk kā 2 gadi augstskolā un esmu iemācīts kļūt par vienaldzīgu fruktu.
Tuvojās jau kārtējā sesija, kas parasti rosina īpatnējas pārdomas. Šoreiz domāju par to, kāpēc esmu tā pārvērties, un
Vakar komandasbiedri jautāja, vai esot nobalsojis par krievu, kā otro valsts valodu.
Atbildēju, ka izdarīju to biedrības namā, uz ko saņēmu divas samulsušas sejas un pāris frāzes krieviski. Kad pateicu, ka jokoju, tad izvērtās karsta, bet argumentēta diskusija.
Puiši ir krievvalodīgie, taču latviešu valodu pārvalda pietiekami labi, un tad vēl esmu es, cilvēks, kam visu dienu rēķināt integrāļus būtu vieglāk nekā izburtot pāris teikumus krieviski.
Pārgājienā tomēr aiziet neizdevās, taču laiks ir labs un cerības atmestas nav.
Nedaudz varētu traucēt mācību gada sākums, kas man jau pamatīgi uzkāpis uz nerva pirmajās dienās.
Semestris šķiet varētu būt viegls, bet nedaudz jāsaņemās parāda likvidēšanai.
Ar ļoti labu iemeslu, manas skriešanas dienas ir beigušās, kā rezultātā esmu nolēmis salipināt kādu nopietnāku velo.
Tā kā nav arī treniņi, tad esmu apguvis citas sportiskas nodarbas, kā sēdēšanu pie PC un pāris elementāru ģitāras skaņu apgūšanu, no kurām drausmīgi sāp manas kokainās rokas.
Un ir pienācis laiks mazliet padomāt par veselību!
28000 km un 672 dienas! Laiks un distance, kas pavadīta kopā ar pirmo auto. Mana uzticamā, mērķtiecīgā, rūdītā un izpalīdzīgā Audi mūžs ir beidzies! [cenzēts] Lai gan viņš ir slimnīcā, tomēr izredzes ieraudzīt savu draugu
Kad sāc saņemt "Labdien!" no kaimiņu bērniem un atļaujies izteikt savas domas 13 gadus veciem jefiņiem, kuri jautā pēc cigaretes, jūties vecs. Vismaz tā jūtos es.
Laiks uz vietas nestāv un pilnīgi pieaugušo pasaule arī katru dienu nāk tuvāk, īpaši, kad interneta mūžamežos vēl uzduries uz tādiem rakstiem, kādus šeit atļaušos pārpublicēt.
Atstāšu oriģinālvalodā.
Signs You're Finally a Grown-Up:
Oh, so that's what a good cabernet tastes like.
You are so friggin' ready to vote you can taste metal.
Seven hours of uninterrupted sleep is more valuable than staying up late with the Vivid girls.
Vakarnakt tiešām negulēju. Tas nav saistīts ar Jāņos iestrādāto režīmu - gulēt dienas un badīt gaisu ar degunu naktīs, bet gan ar Richard Kelly darbu Donnie Darko.
Divas stundas garā 2001. gada filma nemitīgi turēja važās, lika strādāt galvai un arī uzturēja tonusu citos orgānos, tikai nesaprotu kāpēc? Kas man nakts vidū lika meklēt recenzijas un citu ļaužu viedokļus, kuriem filma sarūpējusi līdzīgas emocijas?
Esmu diezgan lielā neizpratnē par mazo atsaucību valodas jautājumā. Vai tiešām esam tik slinki un vienaldzīgi, lai nākamajā dienā pamostos nedaudz draudzīgākā un patīkamākā sabiedrībā. Daudzi laimi meklē lielbritānijas zemenēs un skandināvijas virtuvēs, taču 150 tūkstoši jau nav nekāds pārdabiskais skaitlis.
Ir pēdējais laiks piecelt savas pakaļas un aiziet pēc zīmoga!
Šodien jau atgriezušās pāris normālu cilvēku pazīmes. Tikko arī pabeidzu 3 km atskriešanos, kas uz doto mirkli ir nedaudz palīdzējis tikt vaļā no stīvām un sāpošām kājām. Un tad par vakardienu...
Viss ir sakārtots! Pēdējā lieta, ko daru pirms gulētiešanas ir mūzikas salikšana. Un, pārskatot dziesmu nosaukumus, sanāca aizdomāties tik tālu, ka izņēmu no saraksta:
Guns&Roses - Don't Cry
Marianne Faithfull - Why Did We Have To Part
Art of Dying - Die Trying
My Chemical Romance - I'm Not Okay
Jimmy Eat World - Pain
Martha Reeves And The Vandellas - Nowhere To Run
Hurts - Stay
Azure Ray - Sleep
Dr Dre Feat Eminem & Skylar Grey - I Need a Doctor
Atlikušas 34 stundas. Jau esmu nedaudz satraucies.
Īsumā par pēdējo sagatavošanās procesu.
19. maija rīts. Sula. 9 km. 40 min. Dārzeņi + olas. Kopētava. Velo. Vecrīga. Latvenergo. Starta Nr. Tehniskā pase. Pusdienas. Makaroni, protams. Auto. Mājas. Death Race. Svaigs gaiss. Sasodītie odi. TV. Miegs. Nākamā diena. Knapas brokastis. Nekā nedarīšana. Jauna informācija. Ogļhidrāti. Saraksts. Paēst. Veikals. Graudi. Treniņš. Medus. Citrons. Ūdens. Filma.
3 dienas un 10 ar pusi stundas. Tieši tik ir palicis līdz sevis spīdzināšanai.
13-16. maijs. Praktiski visas šīs dienas vairāk vai mazāk pagāja futbola zīmē. Biju kaut kur izbraucis ar riteni, bet tas nav nekas pieminēšanas cienīgs.
17-18. maijs. Pamodos un sapratu, ka ir dimbā. Skola nedaudz spiež, gluži kā 3 izmēru mazāki apavi. Vispār jau tā augstskola sāk traucēt hobijiem un atpūtai. Par spīti tam sastādīju "To do" sarakstiņu un šo 2 pēdējo dienu laikā esmu lielumu neitralizējis. Vēl tikai referāts un superiespaidīgs kursadarbs. Vienvakar sāku skatīties savu filmu "Spirit of the marathon". Pēc smagas dienas mācību frontē, no rīta konstatēju, ka esmu redzējis tikai 12 pirmās minūtes no filmas.
Šodien vēl esmu sarūpējis daļu no svētdien nepieciešamā. Sajaucu dzēriena miksli, tiku pie ogļhidrātu želejām, saskaņoju karti ar atbalsta grupu un nopirku 3 kg ar makaroniem. Jā, sāku makaronu diētu. Nākamās 3 dienas sastāvēs tikai no makaroniem un salātiem un augļiem. Varbūt arī kādu gabalu gaļas pa kluso zem segas noēdīšu.
Būs arī otrais piegājiens filmai. Cerams izdosies tikt tālāk.
Rīt plānos ietilpst pēdējo produktu un citu mantiņu sagatavošana lielajai dienai, kā arī no rīta jāizmet kāds 7-8 km līkums gar Mežaparku.
12. maijs un tikai pirmais maija ieraksts! Jā, esmu bezgala slinks!
Jau sāk palikt grūti atcerēties, kas un kad ir darīts. Mēģināšu sagrupēt kaut kā savādāk šo visu, kas ir iekrājies.
Skriešana
Maija pirmajās dienās biju izgājis izrikšot savu iemīļoto Rīgas aplīti, joprojām pēc skriešanas sāp cirkšņi un baidos atkal skriet nākamajā dienā, kas būtībā arī īpaši nav vajadzīgs. Nākamo reizi skriešanai atvēlēju svētkos, 9. maijā. Mans Mežaparka gals ir mierīgs un ne automašīnas ar oranžmelnām lentēm nost mani nebrauca, ne arī kāds drosmi saņēmies vīrs ar padomju aksesuāriem pakaļ nedzinās. Atkal parastā trase, kojas - zoodārzs - kojas. Šie nedaudz vairāk kā 6 km nozog 30 minūtes no manas dienas, ja skrienu lēnām, kas maratonā arī būs jādara. Un esmu pamanījis, ka
Brokastīs dārzeņu īpatsvars + olas, viss kā pienākas. Tad sekoja skrējiens lēnā riksītī. Bija doma paskriet lēni un ilgi, par ko arī biju kaut kad senāk lasījis, taču visu sarežģīja vakara treniņš, kurš nemaz beigās nenotika. Rezultātā 11 km mazāk kā 50 minūtēs, kaut gan jutos neuzvarams un gatavs kalnus gāzt, bet galu galā, ne visai spoža diena!
29-30. aprīlis.
Futbola zīme. Piektdien gan treniņš notika un no rīta skriet negāju, toties
Šogad ievērojams datums ar Otrajām Lieldienām un arī pēdējo no 8 brīvdienām (vismaz man :)
Saulainajā dienā, pakojot somas braucienam atpakaļ uz galvaspilsētu, izlēmu, kāpēc gan to nedarīt ar velosipēdu, kuru biju iepriekšējās dienās nedaudz "uzpimpojis". Nedaudz iedvesmoja arī drauga velopiedzīvojums pāris dienas atpakaļ. Cik grūti gan tas varētu būt?
Sākšu ar laba vēlējumiem Lieldienās. Neļaujiet viegli sasist olas, un arī meitenes prātīgi!
24. aprīlis.
Vakar vakarā tomēr piecēlu savu slinko pakaļu un pieskrūvēju velosipēdam arī pudeļu turētāju kā arī nominu 11 km. Tas aizņēma 21 minūti un 41 sekundi.
Šorīt ēdu olas ar sāli. Olas, jo tajās ir daudz olbaltumvielas, kas veicina muskuļu augšanu, bet sāli, lai nemelotu. Tā vismaz vēsta Lieldienu ticējumi. Saulainajā un karstajā rītā biju arī paskriet, ap 6.5 km varēja būt šis dienas veikums, kas
23. aprīlis, Klusā sestdiena. Kāds gaida Lieldienas un krāso olas, cits jau varbūt dauza, kāds dzer alu, taču manu iekšējo līdzsvaru šorīt satricināja atmiņu uzplaiksnījums, ka esmu pieteicies Nordea Rīgas maratonam, līdz kuram atlikušas tikai 28 dienas, 12 stundas, 26 minūtes un 36 sekundes, jeb, rupji rēķinot, mēnesis. Kāpēc tikai?
Jau 2 mēneši neesmu te kustinājis neko, kas varētu nozīmēt, ka man iet labi (pietiekami) un nav pat īsti par ko pasūdzēties.
Biju iegrimis arī "darbā" diezgan traki, un rezultāti ir kādi viņi ir... protams, man jau vajag vēl un vēl un vēl, kaut gan kā jau teicu, sūdzēties nevar!
Ir uzradies pirmais sekotājs. YEAH! Jūtu kā slava iet pa priekšu visur kur parādos!
Šis man noteikti palīdzēs kļūt vēl populārākam. Lai dzīvo piektdienas!
Un man sāk patikt āboli, pie kā daļēji vainīgs "darbs". Sasodīts, esmu materiālists :D
Esmu knapi atguvies pēc 24h pokera maratona. Diezgan slims pasākums, taču nekas dzīvībai bīstams arī tas nebija. Grūti bija naktī, kad normāli es guļu, un arī tur man labi nāca miegs. Arī ar rezultātu galīgi neesmu apmierināts, uzskatu, ka nedaudz nepaveicās, bet nu pats esmu vainīgs!
Janvāri vispār nevar nosaukt par veiksmīgu mēnesi. Neatceros, kas mani vispār šomēnes ir iepriecinājis. Ā, eksāmeni nedaudz, +/- labi nolikti 7/8 eksāmeniem, bet viens ir ... khmm. Bet gan jau tur viss būs normāli.
Tā kā visu mēnesi ir sanācis gandrīz pa mājām pie grāmatām vien, tad arī nav kāda gandarījuma sajūtas, jo nekas cits nemaz nav darīts.
Gribu izdarīt kādu labu darbu!
Atklāju, ka mans dīzeļa auto sācis ziemā no bākas izdzert ap 10 litriem degvielu, kas ir gandrīz 2x vairāk kā vasarā. Saprotu, ka ziema, auksts un citi faktori, kas būtiski ietekmē patēriņu, bet tas jau sāk šķist pa treknu. Būs jāievieš korekcijas.
Nekad neesmu mācējis izteikties īsi, izņemot piebildes un komentārus. Twitterim galīgi neesmu radīts. Arī tagad nekas tāds īss nenotiks! Bet tomēr pacentīšos.
Ir sesija. 4 eksāmeni aiz muguras, ieskaitot šodienas grūto, kuru nedaudz atvieglināja pasniedzēja aiziešana procesa laikā uz pāris minūtēm, ar kurām arī pietika. Bet vienalga esmu tikai pusē. Ja eksāmeni un mācības ir sakārtotas ok, tad viss pārējais vienkārši ir katastrofa. Pilnīgi viss!
Nekur nesekmējās, tas viss uzdzen nospiedošu drūmumu. Gribētu... pat nezinu, ko gribu. Patiesībā es zinu, bet tur, kā jau minēju, man šobrīd nekas nepadodās. Centīšos uztvert kā Jaungada pārbaudījumu.
Viss šis murgs kopā mani totāli sajājis. Jūtos kā pēdējais, nekur sev neredzu vietu.
Arī uzrakstot šo mēslu, labāk nejūtos.
Jūtu, ka manī plūst pārlieku liela enerģija, kuru būtu grēks neizmantot. Joprojām esmu kādas jaunas, papildu nodarbes meklējumos. Esmu pastiprināti sācis interesēties par koorporācijām, kas ir nacionāli un patriotiski noskaņotu studentu un arī jau studiju gadus piedzīvojušo ļaužu organizācijas. Tas būtībā atbilst manām interesēm.
Arī vides problēmas ir manas problēmas. Vismaz tā liekas. Uzskatu, ka visas šīs karstās vasaras, bargās ziemas un vēl citi pēdējo gadu nejēdzības tepat un arī ārpus Latvijas ir dabas harmonijas izjaukšana. Man pat patīk, ja mums būtu karstu vasaru un kārtīgu ziemu, kā šobrīd, bet, ja paliek trakāk?
Tāpēc. Jau kādu laiku esmu samazinājis auto izmantošanu, droši vien, ka izmantotu nedaudz vairāk, ja ziema un megasniega sega nebūtu traucēklis. Atkritumu šķirošana, apkārtējās vides ''nepiediršana'' utt. Tas viss man pēdējā laikā ļoti krīt acīs un nedaudz grauž.
Beigusies arī sesijas pirmā nedēļa. Pagaidām bez problēmām. Neesmu pat īpaši mācījies, taču, šodien ar visiem sataisītajiem sūdiem ieguvu novērtējumu 6, par ko esmu neapmierināts. Nav slikti un neredzu pat īsti jēgu tam, ka būtu labāk, jo tas neko īpaši nemainītu un apzinos, ka saprotu vielu. Taču priecē tas, ka atkal man parādās kaut kādi mērķi, maksimālista domāšana, neapmierinātība ar sasniegto, vēlme izdarīt labāk. Jau biju domājis, ka esmu šo lielisko īpašību pazaudējis.
Un vispār esmu nolēmis kļūt par labāku personu. Efektivizēt sevi!
P.S Ja kāds vispār šo lasa, vai nejauši uziet, vai vienalga kādu iemeslu dēļ ticis līdz šai rindai, tad varbūt var ieteikt kādu nodarbi, lai savu uzblīdušo enerģiju varētu izmantot lietderīgi, dod apkārtējiem impulsu vai vienalga ko! Lūdzu!
