Vakar komandasbiedri jautāja, vai esot nobalsojis par krievu, kā otro valsts valodu.
Atbildēju, ka izdarīju to biedrības namā, uz ko saņēmu divas samulsušas sejas un pāris frāzes krieviski. Kad pateicu, ka jokoju, tad izvērtās karsta, bet argumentēta diskusija.
Puiši ir krievvalodīgie, taču latviešu valodu pārvalda pietiekami labi, un tad vēl esmu es, cilvēks, kam visu dienu rēķināt integrāļus būtu vieglāk nekā izburtot pāris teikumus krieviski.
Tātad, vīri uzstājās ar to, ka
valstī ir tik liels krievvalodīgo īpatsvars, tad būtu diezgan loģiski šo valodu atzīt kā oficiālu valsts valodu, kā tas piemēram ir Somijā, kur šādā statusā ir zviedru valoda, kaut tikai 6% iedzīvotāji to lieto, kā arī Kanāda, kur etniskais sastāvs ir raibs, taču kā valsts valoda atzīta arī franču valoda, kura ir dzimtā valoda 15.8% tur dzīvojošajiem ļaudīm. Pie mums šie cipari ir vēl iespaidīgāki!
Kāpēc iestādēs dokumentus nevar iesniegt krievu valodā? Palielināt pilnvaras valodai!? Daudziem tas būtu vieglāk un atrisinātu daļu problēmu. Man teic, vecāki visu mūžu šeit, dzīvo, strādā, maksā nodokļus, veido ģimeni un audzina bērnus, kuri mācās latviešu skolā. Tādu Latvijā esot daudz!
Jā, piekrītu, bet cik daudz ir arī tādu, kas tikai eksistē? Ir par slinku un iedomīgu, lai izrādītu cieņu vietai vārdā valsts, kurā dzīvo, kuri turpina lidināties vairāk kā 20 gadus vecās ilūzijās par komunismu, trīsreiz uzurrā katrai Putina runai un turpina katru dienu 17:50 ieslēgt PBK, lai nepalaistu garām "Poļe-čudes".
Kā rāda rezultāti, tādu joprojām ir daudz, un diezvai tas tik ātri mainīsies, jo asinis neizžūst un demogrāfija turpinās.
Tad jautāju es. Vai viņi saprot, kas notiks tik mazā valstī kā Latvija, ja šeit būs vēl viena valsts valoda? Negaidot atbildi, turpināju, ka valoda izmirs, pazudīs, un abi sāka vertikāli šūpot galvas. Mēs paliekam arvien mazāk, vēl mazāk ir valodas mantotāji. Katru dienu kāds aizbrauc, iespējams, uz visiem laikiem. "Bet tie ir latvieši, kas aizbrauc!", piemetina ceļabiedrs. Un tā ir balta patiesība. Mēs izmirstam paši par sevi, nemaz nedomājot par kulturvēsturisko mantojumu.
Bez tam, latvietim nedrīkst dot izvēli. Viņš ir piekāpīgs un nedaudz gļēvs, tāpēc, ja valstī būs divas valodas, tas nozīmēs, ka tieši latvieši, būs tie, kas tiks vairāk spiesti runāt krieviski nekā otrādi. Tāda ir latvieša daba. Ar krievu valodas nostiprināšanos, daudziem šeit vairs nebūs nekādu pienākumu pret Latviju.
Saku, ka latviešu valodai ir jābūt Latvijā, bet krievu valodai - Krievijā, brīdī, kad biedriem ir jāpamet transports, tāpēc, esot jau vienatnē, klusi sevi pasludinu par diskusijas uzvarētāju.
Latvijas pamatiedzīvotājs ir latvietis, kurš runā latviski, ēd rupjmaizi, dzied "Dievs svētī Latviju!" un apzinās, kas ir darīts, lai mēs varētu dzīvot paši savā valstī, kā arī apzinās to, kādi pienākumi jādara pašiem, lai šādu sajūtu radītu arī mūsu atvasēs! Mani neaudzināja, lai svešam piekāptos. Uzklausu un cienu citu uzskatus, taču savā valstī es gribu justies kā savās mājās! Gribu dzirdēt bērnus skraidam un smejamies Ha-Ha-Ha nevis, pildot "matrjoškas" ar smiltīm, ķiķinot Ga-Ga-Ga. Ir lietas, ko nedrīkst pieļaut, un šī IR viena no tām!
Sargā to, kas dārgs!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru