Powered By Blogger

piektdiena, 2010. gada 29. oktobris

Kāpēc man galvā sūdi?

Ja negribi, tad nevajag!
Tas caurmērā attiecās uz visu.
Sāku domāt, ka domāšanai ir liels spēks un ietekme uz iznākumu. Šis gan vēl būs jāpārbauda rūpīgāk.

Varētu turpināt par tām idejām, ko arī darīšu.

Punkts 1. Mana radošā puse jautā, vai nevēlos iegūt savā īpašumā ģitāru. Elektrisko, protams. Ir mēģināts paraustīt stīgas, bet mani īsie un nekoordinētie pirksti nespēj tikt galā pat ar diezgan vienkāršiem uzdevumiem. Neviens nav par meistaru piedzimis, nu varbūt vienīgi Ņiživijs, tāpēc ar regulārām nodarbībām iespējams varētu apmirināt mana radošā gariņa vēlmes.

Ideja nr 2. Jau minēju, ka gribētu kaut kur aizbraukt, bet... ar divriteni. Šoreiz nedomāju izbraucienu tepat uz vietējo veikalu pēc alus, bet gan nopietnu tūri. Plāns ir izbraukt vasarā pa kādām Eiropaas valstīm. Precīzs skaits un maršruts vēl ir bērnu autiņu stadijā, bet vadīšos pēc sava moto: jo vairāk, jo labāk! Ir aizrunāts arī kompanjons, kas ir ļoti svarīgi. Gan jau mēs te vēl sazīmēsim karti un citus knifiņus.

3. segments ir šāds - dzīvot saskaņā ar dabu. Tas būtu tā. Kādu noteiktu laiku dzīvot kaut kur dabā. Mežā, pļavā, purvā vai ūdenī, būtībā vienalga. Bez naudas, pārtikas, labierīcībām un saziņas līdzekļiem, elektrības. Tās būtu dažas dienas, lai pārbaudītu sevi. Nezinu kā bija agrāk, bet gribu to izjust, jo šodien viss šķiet satehnoliģicēts un visādi citādi piesātināts ar kaut kādām ierīcītēm, bez kurām ļaudis dzīvojuši gadsimtiem ilgi. Šī dīvainā pārbaudījuma mērķis varētu būt: "Vai mūsdienu cilvēks (mūsdienu Es) varētu dzīvot bez visiem šiem pričendāļiem" Šo vajadzētu kaut kad uz sēņu vai ogu laiku mēģināt, jo gaļu diez vai tik viegli kā filmās izdosies saraust.

Tā, nu esmu izklāstījis savas jocīgās vēlmes un idejas un varu doties tālākos ideju meklējumos!

Atā!

piektdiena, 2010. gada 22. oktobris

Kad kafija nepalīdz

Vakar tika pamanīts pirmais sniegs. Nevis tas, kurš gaisā pārvēršās par šķidrumu, bet gan tas baltais, kuru var sataisīt sniega pikās, nu kura var velt sniegavīrus, pa kuru var slīdēt ar dažādiem agregātiem, kuru var aizbāzt aiz krekla un kuram ir vēl daudz citu pielietojumu. Lūk, šāds sniegs tika atrasts piesalis uz mātes auto, kad es atgriezos no galvaspilsētas.

Sola vēl bargāku ziemu kā pērn. Pēdējā laikā dabas anomālijas ir padarījušas Latviju par lielisku vietu, kur dzīvot - 30+ grādi vasarā un -30 ziemā! Vairs nav mūžīgais pavasaris un nemitīgais rudens!


Pa ilgiem laikiem futbols atkal sagādā baudu. Apkārtējais kontingets tomēr ir ļoti svarīgs. Šī rindkopa ir tik tāds ievads, jo šai jaunā futbola pasakai ir tikai atvērts grāmatas vāks.


Ir uzblīdusi diezgan liela vēlme kaut kur aizbraukt. Un atkal redzeslokā ir tieši attīstības valstis. Vasaras izbrauciens pa Rumāniju atstājis spēcīgas sliedes. Visreālāk šobrīd raugos brīvprātīgo darbu programmas virzienā. Arī šis ir tādā tapšanas stadijā, un varētu būt viens no dzīves mērķiem - strādāt, palīdzēt, par vēdertiesu. Āfrika būtu teicams variants!


Būtībā ir tik daudz ideju. Visas vairāk vai mazāk ar piedzīvojumu kāri, kas laikam nozīmē, ka mana dzīve ir pārāk pelēka. Ieslīgusi kārtējā rutīnā, bet šoreiz nesūdzos. Arī rutīna ir dzīves pieredze!

Par idejām ceru izklāstīt kādā no nākamajām daļām.