Gūdbai Gillette!

Ziemā ir auksts! Un lai būtu siltāk, sejas apmatojums netiks aiztikts līdz sesijas beigām, kas būtu arī janvāra mēneša izskaņa, protams, ja viss norit gludi! Skuveklis ir paslēpts!

Gluži kā NHL vīrus, tā arī mani sakodusi tā pati bite un šim smagajam posmam cauri jāiet kā vīram.

*Vai man tas izdosies?
*Cik gara izdīgs šķidrā bārda?

Atbildes būs!

Cik pasažieru ir vagonā?

Sveiciens pirmssvētku laikā!

Šis ieraksts tapis, jo uzsnidzis biezs sniegs! Un biezais sniegs nedaudz apgrūtina pārvietoties ar manu nedaudz zemāko auto. Gribēdams kā labāk, sanāca sūdi - vedot mājās ieziemot auto, norāvu motora sargu, atkal! Un tieši tāpēc pa ilgiem laikiem atkal izbaudīju Rīgas satiksmes un Pasažieru vilciena labumus!

Nedēļa galvaspilsētā bez auto! Kā cilvēks, kas ikdienā paradis pārvietoties ar savu Audi nodomāju: Cik grūti gan tas varētu būt?

1.) Vilciens uz Rīgu. Tā kā sen nebiju staigājis pa ceļu no mājas līdz dzelzceļa stacijai un jau biju aizmirsis, cik laikietilpīgs ir šis nepilnu kilometru garais ceļa posms, nolēmu iziet ātrāk! Izrādās diezgan par ātru,

Mīlestībai vārdu nav. Viss, ko mēs runājam, Ir tikai satraukums.

Šalom!

Šoreiz esmu ieradies pavēstīt kaut ko neraksturīgu man!

Visupirms!
Manu garīgās pasaules izlādi šeit, virtuālajā vidē, ir apskatījuši nu jau vairāk kā 100 zēnu, meiteņu, vīru un sievu, omammu un ōpapu! Nav jau gluži facebook statistika, bet varu teikt: "O, jēe!"
Nedaudz vairāk ciparu! Tātad šos ierakstus skatījušies, klausījušies vai lasījuši ir tieši 107 ļaudis, no kuriem tikai 55 ir latvieši! Nav ne jausmas, kā šo lietu saprot vai uztver pārējie 38 dāņi un 9 amerikāņi

Tour de Arctic!

Labvakar!

Nupat sācies šī gada WSOP fināla galds. Tā kā ar pokeru čakarējos arī es pats, būs interesanti iemest aci!

Bet ne par to šodien gribu drukāt.
Galvā iešāvusies kārtējā avantūriskā ideju bulta.
Pabūt aiz 66°33′39″ ziemeļu garuma koordinātas jeb Ziemeļu polārā loka. Un nokļūt tur varētu ar velosipēdu! 2k kilometru nemaz tik traki neliekas, bet informācijas trūkums par laika un dabas apstākļiem gan nedaudz maisa tīra plāna izveidi. Šāda veida piedzīvojums noteikti prasa iepriekšēju sagatavošanos gan fiziski, gan morāli, gan arī tehniski. Noteikti tas nebūs tekošais gads un vasara, bet tiklīdz būs informācija un līdzekļi un morālais briedums, būs arī mēģinājums pasākumu realizēt.
Ceru uz bargu ziemu, lai varētu kaut kā sevi paspīdzināt.

Mmm, kā es gribētu sev mājās šādu bildi, kur esmu ar riteni! Līdz Aļaskai būtu krietni lielāks gabals ko mīties, tāpēc tēmējam kartē kaut kur tuvāk, teksim, Zviedrija, Norvēģija, vai varbūt pie Santaklausa Somijā!



Vēl varu palielīties, ka esmu beidzot sasniedzis savu vasaras mērķi - sasniegt 80kg ķermeņa svaru. 80.8 u-hū! Olu dzeršana un uztura uzraudzīšana ir nesusi augļus!

Kāpēc man galvā sūdi?

Ja negribi, tad nevajag!
Tas caurmērā attiecās uz visu.
Sāku domāt, ka domāšanai ir liels spēks un ietekme uz iznākumu. Šis gan vēl būs jāpārbauda rūpīgāk.

Varētu turpināt par tām idejām, ko arī darīšu.

Punkts 1. Mana radošā puse jautā, vai nevēlos iegūt savā īpašumā ģitāru. Elektrisko, protams. Ir mēģināts paraustīt stīgas, bet mani īsie un nekoordinētie pirksti nespēj tikt galā pat ar diezgan vienkāršiem uzdevumiem. Neviens nav par meistaru piedzimis, nu varbūt vienīgi Ņiživijs, tāpēc ar regulārām nodarbībām iespējams varētu apmirināt mana radošā gariņa vēlmes.

Ideja nr 2. Jau minēju, ka gribētu kaut kur aizbraukt, bet... ar divriteni. Šoreiz nedomāju izbraucienu tepat uz vietējo veikalu pēc alus, bet gan nopietnu tūri. Plāns ir izbraukt vasarā pa kādām Eiropaas valstīm. Precīzs skaits un maršruts vēl ir bērnu autiņu stadijā, bet vadīšos pēc sava moto: jo vairāk, jo labāk! Ir aizrunāts arī kompanjons, kas ir ļoti svarīgi. Gan jau mēs te vēl sazīmēsim karti un citus knifiņus.

3. segments ir šāds - dzīvot saskaņā ar dabu. Tas būtu tā. Kādu noteiktu laiku dzīvot kaut kur dabā. Mežā, pļavā, purvā vai ūdenī, būtībā vienalga. Bez naudas, pārtikas, labierīcībām un saziņas līdzekļiem, elektrības. Tās būtu dažas dienas, lai pārbaudītu sevi. Nezinu kā bija agrāk, bet gribu to izjust, jo šodien viss šķiet satehnoliģicēts un visādi citādi piesātināts ar kaut kādām ierīcītēm, bez kurām ļaudis dzīvojuši gadsimtiem ilgi. Šī dīvainā pārbaudījuma mērķis varētu būt: "Vai mūsdienu cilvēks (mūsdienu Es) varētu dzīvot bez visiem šiem pričendāļiem" Šo vajadzētu kaut kad uz sēņu vai ogu laiku mēģināt, jo gaļu diez vai tik viegli kā filmās izdosies saraust.

Tā, nu esmu izklāstījis savas jocīgās vēlmes un idejas un varu doties tālākos ideju meklējumos!

Atā!

Kad kafija nepalīdz

Vakar tika pamanīts pirmais sniegs. Nevis tas, kurš gaisā pārvēršās par šķidrumu, bet gan tas baltais, kuru var sataisīt sniega pikās, nu kura var velt sniegavīrus, pa kuru var slīdēt ar dažādiem agregātiem, kuru var aizbāzt aiz krekla un kuram ir vēl daudz citu pielietojumu. Lūk, šāds sniegs tika atrasts piesalis uz mātes auto, kad es atgriezos no galvaspilsētas.

Sola vēl bargāku ziemu kā pērn. Pēdējā laikā dabas anomālijas ir padarījušas Latviju par lielisku vietu, kur dzīvot - 30+ grādi vasarā un -30 ziemā! Vairs nav mūžīgais pavasaris un nemitīgais rudens!


Pa ilgiem laikiem futbols atkal sagādā baudu. Apkārtējais kontingets tomēr ir ļoti svarīgs. Šī rindkopa ir tik tāds ievads, jo šai jaunā futbola pasakai ir tikai atvērts grāmatas vāks.


Ir uzblīdusi diezgan liela vēlme kaut kur aizbraukt. Un atkal redzeslokā ir tieši attīstības valstis. Vasaras izbrauciens pa Rumāniju atstājis spēcīgas sliedes. Visreālāk šobrīd raugos brīvprātīgo darbu programmas virzienā. Arī šis ir tādā tapšanas stadijā, un varētu būt viens no dzīves mērķiem - strādāt, palīdzēt, par vēdertiesu. Āfrika būtu teicams variants!


Būtībā ir tik daudz ideju. Visas vairāk vai mazāk ar piedzīvojumu kāri, kas laikam nozīmē, ka mana dzīve ir pārāk pelēka. Ieslīgusi kārtējā rutīnā, bet šoreiz nesūdzos. Arī rutīna ir dzīves pieredze!

Par idejām ceru izklāstīt kādā no nākamajām daļām.

Septembra vidus!

Cik bieži jūs sevi pieķerat darām to, ko esat visu laiku nosodījuši, vai uzskatījuši par nepieņemamu?

Tas varbūt vēl nav tas smagākais, jo paliek kas tāds, kas nav izdarīts un nekad vairs nevarēs tikt īstenots!

Vasaras skaņas

Septembris slepus un arī strauji piezadzies no muguras kā Eltons Džons. Lai drūmajā zināšanu grūtniecības periodā nedaudz varētu atcerēties šo eksaltēto vasaru, izveidoju vasaras TOP dziesmu listi.
Sākšu ar 10. vietu, lai varbūt kādam ir interese noskrullēt šo visu līdz apakšai.

ROM

Tā!

Jau labu laiku atpūta sit augstu vilni un beidzot radusies drosme atskaitīties par 8 pavadītajām dienām Rumānijā!

Sākums. Plkst apmēram 5:30 Rīgā, Blaumaņa ielā līst. Autoledusskapis ir pielādēts ar latviešu alu un tas arī praktiski ir viss, kas šobrīd vajadzīgs. Esam gatavi doties vairāk kā 2000 km garajā ceļā ar galamērķi Bukareste un Melnā jūra! Pirms tam gan vēl ielas otrā pusē tiek uzstādīts

Čau Česku!

Kāpēc Latvija ir labākā valsts pasaulē?

Katrs būs atradis kādu no miljons iemesliem, kas šeit nepatīk, vai varbūt patīk un notur, lai gan otrā tipa cilvēki jau uzskatāmi par minoritāti.

Jāatzīst, ka šo rakstu aiz satrukuma, jo pavisam drīz ceru atklāt sev jaunu pasauli, dzīves uztveri. Doties novērtēt esošo! Ir vietas, kur cilvēki sapņo būt latviešu vietā, un atdotu teju vai visu. Tad arī kā negaidīta caureja pavērās iespēja aizbraukt un izjust to, kaut ko, kas pašlaik manā prātā šķiet tik reāls un īsts. Kā būs - laiks rādīs un nobeigumā lietošu basketbolistu nodrāzto frāzi: "Tagad vai nekad!"

Arlabunakti!

Es nevaru būt balts...

Pēdējās dienās parādījusies saulīte un termometra stabiņš pacēlies virs 25 grādu atzīmes... naktī! Jā, ir karsts un pat ļoti karsts, ir arī pārāk karsts, bet vēlējos veltīt uzmanību tikai tam, ka ir ārprātīgi karsts.

Arvien vairāk pretim nāk pamatīgi iesauļoti ļaudis, jūtos gandrīz vai kā ārzemēs, kur es, baltais, esmu aizbraucis ķert saules starus. Nav jau slikti, ka tagad pie mums arī parādījušies bagāto zemju laika apstākļi, bet tomēr ir pārāk karsts. TV ļautiņi runā, ka būs pat vēl karstāks. Tagad visiem jāspiedz: Jēee!

Beidzies arī bumbu spārdīšanas čempionāts. Sākumā smirdēja pēc izgāšanās ar visām tām debīlajām taurēm un acī ļoti iekrītošajām tiesnešu kļūdām un vispār neinteresanto spēli, bet mēneša laikā taures nedaudz pieklusa un arī bumbu dzenētāji iepriecināja arvien vairāk. Tiesneši gan sūkāja līdz galam! Beidzās viss vairāk vai mazāk likumsakarīgi, tomēr acīm tīkamākās komandas pie zelta dievietes nespēja tikt. Galu galā nemaz nebija tik interesanti, jo visu jau bija izlēmis japāņu delikatese Pauls. Viena alga. Vismaz labi nosists laiks pie TV!

Par to, ka ir karsts jau laikam es kaut ko minēju.

Beigušies arī Dziesmu un deju svētki. Nepatika, jo bija karsts. Pats gan nepiedalījos, bet arī istabā bija karsts, tāpēc nemaz neskatījos. Redzēju kā Valdis piepilda sapņus un no tā vien paspēju gūt visu svētku gandarījumu.
Visu cieņu tiem tūkstošiem, kas bija daudz izturīgāki par mani!

Noslēgumā gribēju pateikt, ka ir fantastiski karsts un uz šīs karstās nots arī likšu punktu šim karstuma ietekmē radušajam savārstījumam!

Dienas atziņa!

Ādai ir viena ļoti laba īpašība - tā dzīst!

Esi sveika, Jūdžina!

''Līgo naktī jālec pāri ugunskuram, lai vasarā odi nekož!''

Dīvaini, bet šitas nedarbojās!

Vienkārši domāju par ticējumu un tradīciju nozīmi. Tā vien sāk šķist, ka vasaras saulgrieži ir tikai vēl viena diena, lai tauta pamielotos ar alkoholu. Sāk izzust seno vērtību nozīme, bet vai tieši tās nav tas, kas mūs satuvina, vieno, norāda uz spēku. Tradīcijas uzspļauj krīzei un visām pārējām ikdienas problēmām. Ne mēs pirmie, ne pēdējie, kas piedzīvo šādu problēmu, tāpēc jāpadomā "dziļāk".


Vēl viendien prātoju par zaļāku dzīvi. Samazināt datora, TV, auto un citu veselībai ne visai draudzīgo ierīču izmantošanas īpatsvaru. Un todien, kā negaidīts darba piedāvājums, man acu priekšā parādās hipijs - kupli mati un raženas ūsas, nekopts, bet ar VW Beetle kabrioletu, ar kuru vizinoties viņa palēksirmie, izplūkātie mati pakļāvās vējam.
Domāju, ka tas nebija nejauši.
Un vasara ir īstais laiks, lai pamēģinātu vairāk dzīvot saskaņā ar dabu!


Idejas kā māja. Tomēr cik liela iespējamība tās realizēt? Var jau būt, ka tas ir jaunības maksimālisma iespaidā, kas, manuprāt, ir tikai sapņi un retajam izdodas tos pārvērst realitātē. Spēja pārvērst sapņus realitātē varētu būt kā cilvēka raksturlielums, kas parāda uz kaut kādu spēku, apņēmību. Šādam lielumam pat vajadzētu rast nosaukumu, mērvienības.


Lai rīt saulains laiks!

Neviens nav izmācījies piedzimis...

Šis ir mans pirmais ieraksts. Varbūt arī pēdējais.

Pēdējais mēnesis nav bijis viegls, tāpēc izmēģinu visādas figņas, lai kaut ko mainītu savā ikdienas rutīniskajā rutīnā!

Šobrīd liekas, ka uz mani izdara spiedienu pilnīgi viss. Galvenokārt mācības, kas it kā nav nekas grūts, bet Ernesta (ar šauro e) pedantiskā dzīves uztvere, to padara par ļoti nomācošu procesu. Varētu pat teikt, ka tas ir radoši mokošs posms. Klāt vasara, bet es dirnu kopmītnēs pie tizliem lekciju konspektiem. Sāku vilties izglītības sistēmā un ne tikai! Visi saprot, ka augstskolā neviens neko nedara, bet tomēr šīs neapturamās vējdzirnavas turpina griezties, ik gadu maļot tūkstošiem cilvēkus starp saviem dzirnakmeņiem.
Patriotiskās noskaņas arī pēdējā laikā man ļoti pieķērušās.

Pazīstu sevi labi,
Labāk kā draugus un radus,
Pazīstu sevi ilgi,
Jau divdesmit gadus!

Viedi vārdi Čaklajam Mārim, un šeit nevaru neko pielikt, ne atņemt. Nespēju sevi mainīt, kas no vienas puses nav slikti, bet no otras - nožēlojami. Audzis brīvā valstī, tomēr jūtams senču padomju gēnu mantojums. Bailes, neuzdrošināšanās, pelēcīgums un tā varētu skaitīt līdz beigtos skaitļi. Laikam jau tās arī ir latvieša raksturīgākās īpašības, kas neļauj darboties uz visiem 100, bet es tomēr lepojos, ka dzīvoju šeit, Latvijā un neskatoties uz sūdīgo situāciju un plašajām globālajām iespējām, tomēr vēl esmu šeit. Un būšu!

Un šis viss galvenokārt studiju dēļ.

Paldies!