''Līgo naktī jālec pāri ugunskuram, lai vasarā odi nekož!''
Dīvaini, bet šitas nedarbojās!
Vienkārši domāju par ticējumu un tradīciju nozīmi. Tā vien sāk šķist, ka vasaras saulgrieži ir tikai vēl viena diena, lai tauta pamielotos ar alkoholu. Sāk izzust seno vērtību nozīme, bet vai tieši tās nav tas, kas mūs satuvina, vieno, norāda uz spēku. Tradīcijas uzspļauj krīzei un visām pārējām ikdienas problēmām. Ne mēs pirmie, ne pēdējie, kas piedzīvo šādu problēmu, tāpēc jāpadomā "dziļāk".
Vēl viendien prātoju par zaļāku dzīvi. Samazināt datora, TV, auto un citu veselībai ne visai draudzīgo ierīču izmantošanas īpatsvaru. Un todien, kā negaidīts darba piedāvājums, man acu priekšā parādās hipijs - kupli mati un raženas ūsas, nekopts, bet ar VW Beetle kabrioletu, ar kuru vizinoties viņa palēksirmie, izplūkātie mati pakļāvās vējam.
Domāju, ka tas nebija nejauši.
Un vasara ir īstais laiks, lai pamēģinātu vairāk dzīvot saskaņā ar dabu!
Idejas kā māja. Tomēr cik liela iespējamība tās realizēt? Var jau būt, ka tas ir jaunības maksimālisma iespaidā, kas, manuprāt, ir tikai sapņi un retajam izdodas tos pārvērst realitātē. Spēja pārvērst sapņus realitātē varētu būt kā cilvēka raksturlielums, kas parāda uz kaut kādu spēku, apņēmību. Šādam lielumam pat vajadzētu rast nosaukumu, mērvienības.
Lai rīt saulains laiks!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru