25. aprīlis.
Šogad ievērojams datums ar Otrajām Lieldienām un arī pēdējo no 8 brīvdienām (vismaz man :)
Saulainajā dienā, pakojot somas braucienam atpakaļ uz galvaspilsētu, izlēmu, kāpēc gan to nedarīt ar velosipēdu, kuru biju iepriekšējās dienās nedaudz "uzpimpojis". Nedaudz iedvesmoja arī drauga velopiedzīvojums pāris dienas atpakaļ. Cik grūti gan tas varētu būt?
Ar auto mans maršruts aizņem nedaudz virs stundas un galapunktā rāda 67.7 km atzīmi.
Tad iemetis somā ekstra kameru un pumpi, devos ceļā. Plkst 14:46 un samērā karsts. Sākumā padsmit kilometri pa Ventspils šoseju, kur braukšana nav visai patīkama, ja aiz muguras nemitīgi traucās garām auto, īpaši nepatīkamas ir fūres un citi lielgabarīti. Tālāk Jūrmala, kur izdomāju pabraukt pa gājēju ceļu, lai kādu brīdi nedomātu par aizmugurē notiekošo. Posms Sloka - ūdensparks Nemo bija reti neērts. Mana pēcpuse tika iznīcināta un arī 12 kg smagā soma sāka atgadināt par sevi. Pēc stundas brauciena biju nedaudz aiz Slokas stacijas.
Aiz Majoriem nedaudz apmaldījos, bet tam bija pozitīvas sekas, uzgāju velo ceļinu, kurš veda gar sliedēm līdz pat botāniskajam dārzam Rīgā. Tiesa satiksme jau šajā pirmajā pa īstam saulainajā dienā bija diezgan intensīva. Omes, ģimenes ar bērniem, meitenes un arī nopietni braucēji diezgan pamatīgi bija aizņēmuši veloceliņu.Pēc 2 h pavadītām ceļā, man pa kreisi pavērās Volvo ledus halle Imantā. Izrādās veloceļš stiepjas cauri arī visai Rīgai līdz Zoodārzam, kas ir ļoti tuvu man vajadzīgajam. Pilsētās vienīgi luksofori nedaudz patraucē un sanāk saraustīts brauciens.
Galapunktā esmu pēc 3 stundu un 2 minūšu brauciena. Braucamais nav aprīkots ar odometru, tāpēc mērīju ceļa garumu internetā. Un internets man teica, ka esmu šeit nokļuvis nominot 62.6 km, kas reāli varētu būt vairāk, jo šeit ceļu mērīju taisnās līnijās lielos vilcienos.
Vēlāk vēl devos izbraucienā Mežaparks - ''Maskačka'' savākt pāris štruntus. Kopā vakar ap 80 km un 3:46 h uz riteņa. Kājas nedaudz liek manīt, arī mugura un pleci savu ir izjutuši, bet īpaši cietis ir dibens. Visumā esmu gandarīts par paveikto!
26. aprīlis.
Studijas jau no paša rīta, tiesa tikai līdz 12:00. Bija plāns nedaudz atpūsties un vakarā izmest kādu 7 km loku. Kājas joprojām nav pirmā svaiguma un puiši izdomājuši iet uzspārdīt bumbu, kam galugalā es nevarēju atteikt. Futbols 2.5 h pēc kā kājas labāk nejutās un atļāvos sev piešķirt brīvdienu. Vismaz esmu ilgi kustējies.
Vēl uzskrēju 2007. gada filmai "Spirit of The Marathon". Šo filmu jau ieguvu internetā, ko tik tur nevar atrast. Cik palasīju, tad tur ir 5 vai 6, vai arī vēl vairāk cilvēku stāsts par piedzīvoto maratonā un sajūtām.
Nezinu tikai vai skatīties to tagad vai tuvāk lielajai dienai. Tagad par motivāciju nevaru sūdzēties, ar ko varbūt būs problēmas vēlāk, bet iespējams filmā slēpjas informācija, kas priekš manis ir Federālo rezervju zelta vērtē.
Līdz nākamajai reizei!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru