12. maijs un tikai pirmais maija ieraksts! Jā, esmu bezgala slinks!
Jau sāk palikt grūti atcerēties, kas un kad ir darīts. Mēģināšu sagrupēt kaut kā savādāk šo visu, kas ir iekrājies.
Skriešana
Maija pirmajās dienās biju izgājis izrikšot savu iemīļoto Rīgas aplīti, joprojām pēc skriešanas sāp cirkšņi un baidos atkal skriet nākamajā dienā, kas būtībā arī īpaši nav vajadzīgs. Nākamo reizi skriešanai atvēlēju svētkos, 9. maijā. Mans Mežaparka gals ir mierīgs un ne automašīnas ar oranžmelnām lentēm nost mani nebrauca, ne arī kāds drosmi saņēmies vīrs ar padomju aksesuāriem pakaļ nedzinās. Atkal parastā trase, kojas - zoodārzs - kojas. Šie nedaudz vairāk kā 6 km nozog 30 minūtes no manas dienas, ja skrienu lēnām, kas maratonā arī būs jādara. Un esmu pamanījis, ka
man ir niķis kāpināt tempu, īpaši, kad sāku pagurt, un vieglāk no šī ieraduma skrienot nepaliek.
Šodiena.
Pamatīgi sagatavojos no rīta ar visām ēšanām un mūziku. Biju nobriedis uz 20 km distanci, lēnām un mierīgi, vienkārši skriet ilgi. Jau sākumā gabaliņu pagāju, jo bija jāapvārdo sabijies suns. Tāpēc arī man nepatīk skriet mājās, jo jau pērn bija nelielas saķeršanās ar cilvēka labākajiem draugiem, kur no vienas mani izglāba saimnieki un no otras tas, ka es vēl biju sataupījis spēkus apmēram 800 m garam sprintam un sunim bija par 1 kāju mazāk nekā vajadzētu. Bet tas joprojām bija par vienu vairāk nekā man, kas rezultātā deva ļoti saspringtu cīņu. Tomēr fotofiniša bildēs skaidri var saskatīt manu uzvaru!
Vispār gāja, tas ir, skrējās labi. 13-14 km jutos burvīgi, arī laiks bija tāds kāds man iet pie sirds. Tad nedaudz sāka berzēt pēdu un vairs tik raiti lietas nenotika, tomēr izdarīju to, ko biju apņēmies un šo gabalu veicu tieši 2 stundu laikā.
Knifiņi*Savos apavos labi jūtos tikai ar ļoti biezu zeķi. Sajutu arī šodien, kad biju par to aizmirsis un atkal uzvilku nepareizās.
*Kilometros 16-18 sāk gribēties pārtiku. Ar ūdeni vai tām krāsainajām enerģijas dzirām man ir pa īsu. Alu gan neesmu mēģinājis, taču šajā laikā jāpadomā par ekstra resursu uzņemšanu. Kotletes vai ribiņas skrienot apēst būtu grūti, tāpēc būs jāizdomā kaut kas cits, bet noteikti pa ceļam vajadzēs paēst. Ēst vēlējos arī pērn, pusmaratonu laikā, tāpēc vairs nedomāju, ka tā ir tikai sakritība.
*Mūzika sevišķi nepalīdz. Šo 2 stundu laikā no savas "skriešanas listes" iegaumēju tikai 3 dziesmas, kuras iekrita prātā un deva kaut kādu pacēlumu. Vislabāk ir domāt par kaut ko, manā gadījumā pilnīgi vienalga, jo šodien ceļš pagāja nemanot, kad domāju: par vidusskolas ķīmijas stundām, kurās stāstīja par olbaltumvielām, ogļhidrātiem un aminoskābēm, par tievajiem nēģeru skrējējiem, par to, ko darīšu, kad aiz muguras būs gan maratons, gan šis semestris un kāpēc esmu aizmirsis par bloga ierakstiem :)
Citas aktivitātes
Rēdlihu Jēkabs šogad čempionātā iemeta vārtus, tas bieži nenotiek, taču vēl retāk man piedāvā vilinošus piedāvājumus. Šoreiz dienu pirms Stipro skrējiena 3 lekcijā pajautāja vai rīt nevēlos skriet, turklāt par velti. Biju skrējis abus iepriekšējos un man patika, taču šo, savu cirkšņu dēļ, biju sagatavojies izlaist. Piedāvājums kā māja, kā arī sāpes bija mazinājušās, tomēr nebiju pārliecināts vai tas nāks par labu veselībai, tāpēc par nožēlu jāsaka ... 78. vieta. Uztvēru to kā parastu treniņu, arī 6-7 km, taču šogad bija visinteresantākais un azarts spērās ārā pa visām malām, tāpēc pieliku nedaudz solī un pabeidzu puslīdz pieklājīgi.
Jāatzīstās, ka es peldēju. Vienkārši nebija spēka skriet apkārt, tāpēc izdomāju, ka 20 metrus jau māku nopeldēt. Sasodīti grūti, īpaši ar drēbēm, un vidū likās, ka būs jāzvana uz Baywatch, bet te nu es rakstu...
Maija septītajā datumā nespēju atturēties no futbola, rektora kauss starp fakultātēm telpu futbolā. Gāju, lai saprastu, vai nākamajā dienā būšu spējīgs šosezon pirmoreiz palīdzēt āra komandai. Pašam par pārsteigumu jutos fantastiski, sāpes kājās nebija, bumba lidoja tur, kur vēlējos, un uz dekanātu lika aiznest diplomu, ka esmu pielicis kāju, lai fakultāte augstskolā šogad būtu visfutboliskākā.
Arī nākamā diena izvērtās veiksmīga. Lai gan treneris domāja, ka varbūt vēl nedēļa jāizlaiž, tomēr izlaida uz maiņu 55. minūtē. Tobrīd vēl 0-0, bet pēc finālsvilpes 3-0, pirmā uzvara, kas pēc komandas pirmajām divu spēļu sagrāvēm bija labs rādītājs.
Tā veicies šajā klusuma periodā un nobeigšu ar dziesmu, kura šodien atveda mani mājās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru