bloks-grupa!

Svārstības, Ņūtona likumi, vērpe, stiepe, Veresčagina paņēmiens, brīvības pakāpes, ferīti un deformācijas ir tikai daži vārdi un to salikumi, kurus kādu laiku nevēlētos dzirdēt. Jā, pareizi, esmu ticis pie inženierzinātņu grāda, līdz ar ko beigušās ir prāta mocības, bet vietā nāk jaunas! Jautājums - Ko tālāk? - šodien galvā ieskandināts tuvu tūkstoš reižu. Varbūt saulgriežu siers un miestiņš palīdzēs attīrīt valrieksa krunkas.

vēl smaidīgs

Šogad noskrieti arī 3 pusmaratoni ar mainīgām sekmēm. No nepadošānās līdz asiņojošām
kājām un vemšanai, tas ir tikai normāli.

Pēdējais Ventspilī, kur ieradāmies pārāk agri, bet knapi paspējām uz startu. Nesanāca īsti labi trāpīt ar ēšanas laikiem un steigā neizstaipītās kājas jau atkal lika manīt, ka organisms nav gatavs tam, ko dara prāts. Ilgāk kā pusotra stunda, 1:34, kas atkal nav pietiekami. Jāskatās jau tomēr reāli - kāds darbs, tādi augļi.




Pirms starta teicu: Šeit neko neceru. Galvenais nav rezultāts, bet gan labi justies pēc skrējiena.

Pēc finiša: Ernest, vai jūties labi?
- Nē!
- Kāpēc?
- Jo slikts rezultāts
- Tātad jūties labi, ja ir labs rezultāts, kurš, kā teici, nav svarīgs?
- (Klusums)

Visu pašcieņu un sacensību garu par laimi vēl neesmu zaudējis.




Ir sajūta, ka daudz labāk un skmīgāk varētu startēt īsākās distancēs, bet tas nav īsti izaicinājums, taču šis spontānais pieņēmums būs jāpamēģina un jāpārbauda.

Alu, alu, Jāņa tēvs!