Es vairs neuztraucos.
Agrāk mani satrauca tas, ka darāmajā darbā neesmu ieguldījis visu, ko spēju. Ja nesanāca, tad tika darīts līdz sanāk. Es sev pārmetu, un nākamreiz centos cītīgāk! To laikam sauca mērķtiecība.
Vairāk kā 2 gadi augstskolā un esmu iemācīts kļūt par vienaldzīgu fruktu.
Tuvojās jau kārtējā sesija, kas parasti rosina īpatnējas pārdomas. Šoreiz domāju par to, kāpēc esmu tā pārvērties, un
