bloks-grupa!

Svārstības, Ņūtona likumi, vērpe, stiepe, Veresčagina paņēmiens, brīvības pakāpes, ferīti un deformācijas ir tikai daži vārdi un to salikumi, kurus kādu laiku nevēlētos dzirdēt. Jā, pareizi, esmu ticis pie inženierzinātņu grāda, līdz ar ko beigušās ir prāta mocības, bet vietā nāk jaunas! Jautājums - Ko tālāk? - šodien galvā ieskandināts tuvu tūkstoš reižu. Varbūt saulgriežu siers un miestiņš palīdzēs attīrīt valrieksa krunkas.

vēl smaidīgs

Šogad noskrieti arī 3 pusmaratoni ar mainīgām sekmēm. No nepadošānās līdz asiņojošām

Mazliet nesanāca

Diena pēc Nordea Rīgas maratona 2012. Parasti pēcsacensību dienās sāp kāju muskuļi, pēdas, galva, vēders vai vēl kas cits. Šoreiz sāp sirds, un sāp par to, ka ne viss izdevies kā plānots un vēlētos.

Stunda un gandrīz 37 minūtes jau galīgi nebija ieplānotais laiks, bet galvā šaudās domu lodes, kāpēc tā? Pāris dienas pirms biju apslimis, iepriekšējās dienas balle ar sātīgajiem ēdieniem, nepietiekamais miegs, studiju noslēgums un agrais starts un varētu turpināt vēl, taču tie ir tikai iemesli sevis mānīšanai. Viss vienkārši, vajadzēja atrast vairāk laika un kilometru treniņos.

Jutos labi pirms starta, labi arī pirmajos kilometros. Jutu, ka nogurstu ātrāk nekā ierasts, bet

Kur es biju? Ko es darīju?

Tā kā biju ticis pie iespējas piedalīties Bratislavas maratonā, tad attiecīgi sāku arī gatavoties. Kopš gada sākuma iespēti nepilni 100 km, no kuriem lielākā daļa janvārī, intensīvs telpu futbols nākamajos mēnešos un divas reizes pagriezta potīte... daudzsološi!

Šoreiz tomēr pusmaratons.

Bratislava

Bratislava pie expo

Marts 30. Izbraucam vakarpusē, līst. Līst arī Lietuvā un Polijā, arī naktī un nākamajā rītā. Simtiem kilometru gari ceļa remonti un agresīvi tālbraucēji, benzīntanki un ceļmalas ēstuves - tā ir Polija, bet iet samērā raiti. Brokastis kādā no Zajazdiem, kur pasūtīts borščs. Nojauta, ka kaut kas nav kārtībā sākās tad, kad nesa krūzē. Pāris vēzieni ar karoti pa krūzi, līdz saprotu, ka ir tikai šķidrums. Kūl! Tikko pamodies, izsalcis un piečakarēts - tā ir Polija! Slovākijā iet lēnāk, ciems pēc ciema, bet 18 stundās esam galā.

Mantas uz viesnīcu un, izstaipot mašīnā iestīvinātās kājas, uz expo. Pirmie metri pilsētā un jau gar acīm zib Eurotrip filmas kadri

1.83$, what would we gonna get with that?

Hā, esmu pieteikts 1. aprīļa Bratislavas maratonam! Joprojām nesaprotu - joks vai nē!

Lai nu kā, šoreiz laika sagatavoties

Četri starp pieci, vēlāk precizēšu!

Es vairs neuztraucos.

Agrāk mani satrauca tas, ka darāmajā darbā neesmu ieguldījis visu, ko spēju. Ja nesanāca, tad tika darīts līdz sanāk. Es sev pārmetu, un nākamreiz centos cītīgāk! To laikam sauca mērķtiecība.

Vairāk kā 2 gadi augstskolā un esmu iemācīts kļūt par vienaldzīgu fruktu.

Tuvojās jau kārtējā sesija, kas parasti rosina īpatnējas pārdomas. Šoreiz domāju par to, kāpēc esmu tā pārvērties, un

183 046 zīmuļu!

Vakar komandasbiedri jautāja, vai esot nobalsojis par krievu, kā otro valsts valodu.
Atbildēju, ka izdarīju to biedrības namā, uz ko saņēmu divas samulsušas sejas un pāris frāzes krieviski. Kad pateicu, ka jokoju, tad izvērtās karsta, bet argumentēta diskusija.

Puiši ir krievvalodīgie, taču latviešu valodu pārvalda pietiekami labi, un tad vēl esmu es, cilvēks, kam visu dienu rēķināt integrāļus būtu vieglāk nekā izburtot pāris teikumus krieviski.

Tātad, vīri uzstājās ar to, ka

Gribu mājās

Gribu rakstīt, bet negribu sūdzēties!

brūns sākums

Pārgājienā tomēr aiziet neizdevās, taču laiks ir labs un cerības atmestas nav.
Nedaudz varētu traucēt mācību gada sākums, kas man jau pamatīgi uzkāpis uz nerva pirmajās dienās.
Semestris šķiet varētu būt viegls, bet nedaudz jāsaņemās parāda likvidēšanai.
Ar ļoti labu iemeslu, manas skriešanas dienas ir beigušās, kā rezultātā esmu nolēmis salipināt kādu nopietnāku velo.
Tā kā nav arī treniņi, tad esmu apguvis citas sportiskas nodarbas, kā sēdēšanu pie PC un pāris elementāru ģitāras skaņu apgūšanu, no kurām drausmīgi sāp manas kokainās rokas.
Un ir pienācis laiks mazliet padomāt par veselību!

Div' komā piepacmit.

Pāris nedaudz iedzērušiem vīriem bufetē Gauja dzima neprātīga ideja!

Ļoti ceru, ka pēc kāda laiciņa varēsiet lasīt un skatīties kā tad galu galā ir veicies...

RIP A4

čau.

man iet labi.

manam auto gan nē!

28000 km un 672 dienas! Laiks un distance, kas pavadīta kopā ar pirmo auto. Mana uzticamā, mērķtiecīgā, rūdītā un izpalīdzīgā Audi mūžs ir beidzies! [cenzēts] Lai gan viņš ir slimnīcā, tomēr izredzes ieraudzīt savu draugu

Drīkstu dzert aliņu

Kad sāc saņemt "Labdien!" no kaimiņu bērniem un atļaujies izteikt savas domas 13 gadus veciem jefiņiem, kuri jautā pēc cigaretes, jūties vecs. Vismaz tā jūtos es.

Laiks uz vietas nestāv un pilnīgi pieaugušo pasaule arī katru dienu nāk tuvāk, īpaši, kad interneta mūžamežos vēl uzduries uz tādiem rakstiem, kādus šeit atļaušos pārpublicēt.

Atstāšu oriģinālvalodā.

Signs You're Finally a Grown-Up:

Oh, so that's what a good cabernet tastes like.

You are so friggin' ready to vote you can taste metal.

Seven hours of uninterrupted sleep is more valuable than staying up late with the Vivid girls.

Donnie Darko, kāpēc vakar negulēji?

Vakarnakt tiešām negulēju. Tas nav saistīts ar Jāņos iestrādāto režīmu - gulēt dienas un badīt gaisu ar degunu naktīs, bet gan ar Richard Kelly darbu Donnie Darko.

Divas stundas garā 2001. gada filma nemitīgi turēja važās, lika strādāt galvai un arī uzturēja tonusu citos orgānos, tikai nesaprotu kāpēc? Kas man nakts vidū lika meklēt recenzijas un citu ļaužu viedokļus, kuriem filma sarūpējusi līdzīgas emocijas?